Ja jūs pārdodat produktus Amazon, Etsy vai savā interneta veikalā un izmantojat tādus terminus kā „videi draudzīgs”, „ilgtspējīgs”, „eko”, „zaļš” vai „klimatneitrāls”, jums jau tagad vajadzētu pārskatīt savus piedāvājumus.
No 2026. gada 27. septembra visā Eiropas Savienībā stāsies spēkā jauni noteikumi pret maldinošiem vides un ilgtspējas apgalvojumiem. Juridiskais pamats ir Direktīva (ES) 2024/825 par patērētāju iespēcināšanu zaļajai pārkārtošanai — pazīstama kā EmpCo vai ECGT.
Direktīva tika pieņemta 2024. gada 28. februārī, publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2024. gada 6. martā un tiks piemērota no 2026. gada 27. septembra. Dalībvalstīm nepieciešamie valsts noteikumi bija jāievieš līdz 2026. gada 27. martam.
Tas neattiecas tikai uz lieliem zīmoliem. Arī mazu interneta veikalu īpašniekiem, tirdzniecības platformu pārdevējiem un pārdevējiem Amazon, Etsy un citās platformās ir jāpārskata savi komerciālie apgalvojumi.
Kas tieši mainās?
Jaunie noteikumi paplašina esošos ES noteikumus par negodīgu komercpraksi. Interneta pārdevējiem īpaši svarīgi ir jaunie noteikumi, kas attiecas uz:
- vispārīgiem vides solījumiem
- ilgtspējas marķējumiem
- apgalvojumiem par produkta kopējiem vides raksturlielumiem
- klimata apgalvojumiem
- apgalvojumiem par nākotnes vides raksturlielumiem
- maldinošu tādu īpašību pasniegšanu, kas jau ir noteiktas ar likumu
Svarīgi: ne visi ar vidi saistītie vārdi automātiski ir aizliegti. Būtiski ir tas, vai apgalvojumu saskaņā ar jaunajiem noteikumiem var pierādīt un vai tas patērētājam nerada maldinošu kopējo iespaidu.
Direktīva ievieš arī tā sauktās „melnā saraksta” (blacklist) prakses. Tās ir prakses, kas tiek uzskatītas par negodīgām neatkarīgi no individuālas izvērtēšanas.
1. „Videi draudzīgs”, „eko”, „zaļš” un „ilgtspējīgs”
Produktu lapās īpaši bieži sastopami šādi formulējumi:
| Apgalvojums | Tipisks formulējums | Problēma |
|---|---|---|
| Videi draudzīgs | eco-friendly | ļoti vispārīgs vides apgalvojums |
| Ekoloģisks | ecological | vispārīgs vides apgalvojums |
| Eco-friendly | eco-friendly | vispārīgs vides apgalvojums |
| Zaļš | green | var netieši norādīt uz vispārīgu vides priekšrocību |
| Klimatam draudzīgs | climate friendly | vides/klimata apgalvojums |
| Ilgtspējīgs | sustainable | ļoti plašs jēdziens |
| Bioloģiski noārdāms | biodegradable | jāpierāda konkrēti vides raksturlielumi |
| Bioloģiskas izcelsmes | biobased | konkrēts apgalvojums par materiāla izcelsmi |
Eiropas direktīvā termini „videi draudzīgs”, „eco-friendly”, „zaļš”, „ekoloģisks”, „klimatam draudzīgs”, „bioloģiski noārdāms” un „bioloģiskas izcelsmes” ir skaidri minēti kā vispārīgu vides apgalvojumu piemēri.
Vai tas nozīmē, ka no 27. septembra šie vārdi ir pilnībā aizliegti? Nē — ne vispārīgi. Šāds vispārīgs apgalvojums kļūst problemātisks, ja pārdevējs nevar pierādīt atzītus izcilus vides raksturlielumus, kas patiešām attiecas uz šo apgalvojumu.
Direktīva noteiktos apstākļos šādus raksturlielumus atzīst, piemēram, ar:
- ES ekomarķējumu
- oficiāli atzītiem ekomarķējumiem saskaņā ar standartu EN ISO 14024
- vai salīdzināmiem izciliem raksturlielumiem saskaņā ar citiem piemērojamiem ES tiesību aktiem
Praksē tas nozīmē: jo vispārīgāks apgalvojums, jo lielāks risks.
2. „Klimatneitrāls” — īpaši svarīgi Amazon pārdevējiem
Vēl svarīgāki jaunie noteikumi ir tādiem apgalvojumiem kā klimatneitrāls, CO2 neitrāls, sertificēti CO2 neitrāls, klimatpozitīvs, klimata ziņā neto nulle, klimata ietekme kompensēta, samazināta ietekme uz klimatu vai ierobežota oglekļa pēda. Direktīva šos apgalvojumus skaidri min kā piemērus.
Īpaši problemātiski ir apgalvojumi, kuros šķietamā klimatneitralitāte panākta ar kompensēšanu ārpus uzņēmuma paša vērtības ķēdes. ES loģika ir tāda, ka patērētājiem var rasties iespaids, ka pašam produktam nav nekādas vai ir tikai minimāla ietekme uz vidi.
Piemērs: pārdevējs pārdod produktu par 29,99 € un raksta „Šis produkts ir klimatneitrāls”. Pārdevējs aprēķina radušās emisijas un pēc tam to kompensēšanai iegādājas oglekļa kredītus (CO2 sertifikātus). Tieši šāds apgalvojums ir īpaši būtisks saskaņā ar jauno noteikumu. Labs kompensācijas projekts pats par sevi automātiski nepadara šādu produkta apgalvojumu pieļaujamu.
Direktīva skaidri nošķir produkta faktisko ietekmi visā tā aprites ciklā no emisiju kompensēšanas ārpus produkta vērtības ķēdes. Tas nenozīmē, ka uzņēmumi vispār nedrīkst runāt par klimata projektiem vai ieguldījumiem tajos — ar nosacījumu, ka komunikācija nav maldinoša un atbilst ES noteikumiem.
3. Pašu izveidots ekomarķējums nav pietiekams
Vēl viens svarīgs aspekts attiecas uz ilgtspējas marķējumiem. Jaunais melnais saraksts aizliedz rādīt ilgtspējas marķējumu, kas nebalstās uz atbilstošu sertifikācijas shēmu vai ko nav izveidojušas valsts iestādes.
Pārdevējs nevar vienkārši izveidot savu logotipu — piemēram, „PRODUCT 100% ECO” — un izvietot to uz produkta, produkta fotoattēlos vai Amazon piedāvājumā tā, it kā tas būtu oficiāls ilgtspējas marķējums. Direktīva prasa, lai šāds marķējums balstītos uz sertifikācijas shēmu vai būtu izveidots valsts iestāžu. Sertifikācijas shēmai turklāt jābūt pārredzamai, pieejamai attiecīgajiem pārdevējiem un jāietver objektīva neatkarīgas trešās personas kontrole.
4. Bieža kļūda: īpašības attiecināšana uz visu produktu
Vides apgalvojums par visu produktu vai uzņēmumu nav pieļaujams, ja patiesībā tas attiecas tikai uz vienu sastāvdaļu vai konkrētu darbību.
Piemērs: produkts satur 30% pārstrādāta materiāla. Pārdevējs raksta „Šis produkts ir izgatavots no pārstrādāta materiāla”. Tas patērētājam var radīt iespaidu, ka viss produkts ir izgatavots no pārstrādāta materiāla. Precīzāks formulējums būtu: „Iepakojums sastāv no 30% pārstrādātas plastmasas.”
Šī atšķirība ir svarīga: otrais apgalvojums precīzi norāda, uz ko tieši attiecas vides informācija. ES šo principu skaidri norāda direktīvas apsvērumos.
5. Regulēti tiek arī nākotnes vides solījumi
Zīmoliem un ražotājiem īpaši svarīgi ir apgalvojumi par nākotnes vides raksturlielumiem, piemēram, „klimatneitrāls līdz 2030. gadam”, „mēs ražosim pilnībā ilgtspējīgi” vai „līdz 2030. gadam mūsu produkti būs 100% videi draudzīgi”.
Šādu apgalvojumu nevar brīvi izmantot tikai kā mārketinga solījumu. Direktīva prasa, lai apgalvojumi par nākotnes vides raksturlielumiem balstītos uz skaidrām, objektīvām, publiski pieejamām un pārbaudāmām saistībām, detalizētu un reālistisku īstenošanas plānu, izmērāmiem mērķiem ar termiņiem un regulāru neatkarīgas trešās personas uzraudzību.
6. Kāpēc ES ievieš šos noteikumus?
Tā nav tikai teorija. Visā ES veikts pētījums par vides apgalvojumiem jau parādīja, cik tie ir izplatīti: pētītajā produktu izlasē 76% produktu bija vides apgalvojums. Tajā pašā laikā 61% patērētāju norādīja, ka viņiem ir grūti noteikt, kuri produkti patiešām ir videi draudzīgi, un 44% šādai vides informācijai neuzticas.
Arī ES mēroga pārbaude, kas bija vērsta tieši uz interneta pārdevējiem, kuri pārdod lietotas preces (apģērbu, elektroniku u. c.), liecina, ka vides apgalvojumi ir reāla atbilstības problēma: pārbaudot 356 interneta pārdevējus, 34% no tiem izmantoja vides apgalvojumus. 20% šo apgalvojumu nebija pietiekami pamatoti, bet 28% tika novērtēti kā nepatiesi, maldinoši vai potenciāli negodīga komercprakse.
Tas izskaidro, kāpēc ES patērētāju aizsardzības iestāžu uzmanību arvien vairāk pievērš šim jautājumam.
7. Ko tas nozīmē Amazon un Etsy?
Direktīva nav īpaši vērsta pret Amazon vai Etsy. Tā aptver visu komerciālo saziņu ar patērētājiem. Tas cita starpā nozīmē, ka būtiskas var būt šādas jomas:
| Joma | Ko pārbaudīt |
|---|---|
| Amazon nosaukums | vides un ilgtspējas apgalvojumi |
| Amazon aizzīmju punkti | tādi termini kā „eko”, „zaļš”, „ilgtspējīgs” |
| Produkta apraksts | vispārīgi un konkrēti vides solījumi |
| A+ saturs | teksts, ikonas un grafikas |
| Produkta fotoattēli | vides apgalvojumi un pašu izveidoti marķējumi |
| Iepakojums | ilgtspējas apgalvojumi un logotipi |
| Etsy nosaukums | vides un ilgtspējas apgalvojumi |
| Etsy apraksts | apgalvojumi un attiecīgie pierādījumi |
| Savs interneta veikals | teksts, baneri, produktu lapas |
| Sociālo mediju reklāmas | vides solījumi ierakstos un reklāmās |
Īpaši svarīgi: arī fotoattēli un grafiski attēlojumi var būt daļa no vides apgalvojuma. ES apzināti formulē vides apgalvojuma definīciju plaši — tas var sastāvēt no teksta, attēla, grafika vai simboliska attēlojuma un var attiekties arī uz marķējumiem, preču zīmēm vai produktu nosaukumiem.
8. Kas pārdevējiem būtu jādara tagad?
Gaidīt līdz 27. septembrim nav laba stratēģija. Ieteicams sistemātiski veikt Green Claims pārbaudi katram produktam.
1. solis: apkopojiet visus vides terminus
Pārbaudiet nosaukumu, aizzīmju punktus, aprakstu, A+ saturu, produkta fotoattēlus, iepakojumu, etiķetes, veikala lapas, reklāmas un sociālos medijus. Īpašu uzmanību pievērsiet šādiem terminiem: eko, zaļš, ilgtspējīgs, videi draudzīgs, ekoloģisks, klimatam draudzīgs, bioloģiski noārdāms, bioloģiskas izcelsmes, CO2 neitrāls, klimatneitrāls.
2. solis: par katru apgalvojumu uzdodiet sev šo jautājumu
Ko tieši es apgalvoju? Nevis „Šis produkts ir ilgtspējīgs”, bet „Iepakojums ir izgatavots no 80% pārstrādāta papīra.” Otrais piemērs ir daudz konkrētāks.
3. solis: apkopojiet pierādījumus
Par katru vides apgalvojumu jums jāspēj atbildēt uz šādiem jautājumiem: Ko tieši es apgalvoju? Uz ko šis apgalvojums attiecas? Kādi dati to pamato? No kurienes šie dati nāk? Kāda sertifikācija vai tests ir pieejams? Vai apgalvojums joprojām ir aktuāls? Vai patērētājs var šo informāciju pārbaudīt?
4. solis: aizstājiet vispārīgus apgalvojumus ar konkrētiem
Praktisks princips: jo konkrētāks apgalvojums, jo vieglāk to parasti saprast un pārbaudīt. Piemērs: ❌ „Videi draudzīgs iepakojums” — labāk: ✅ „Iepakojums ir ražots, izmantojot 80% pārstrādāta papīra.” Taču arī konkrētam apgalvojumam, protams, jābūt patiesam un pierādāmam. Nepatiess konkrēts apgalvojums nav labāks par nepatiesu vispārīgu apgalvojumu.
9. Ko tas nozīmē maziem uzņēmumiem?
Jaunie noteikumi nav brīvprātīgs ieteikums, kas attiecas tikai uz lieliem uzņēmumiem. Direktīva attiecas uz komerciālo saziņu starp pārdevējiem un patērētājiem. Tas, ka uzņēmums ir mazs, automātiski nepadara potenciāli maldinošu vides apgalvojumu pieļaujamu.
Tomēr konkrētie izpildes pasākumi un sankcijas tiek piemēroti ar valstu tiesību sistēmu starpniecību. Vācijā tas notiek ar Trešo grozījumu likumu Likumā pret negodīgu konkurenci (UWG). Vācijas Federālā tieslietu ministrija ir apstiprinājusi, ka jaunie noteikumi būs spēkā no 2026. gada 27. septembra.
10. Cik bargas var būt sankcijas?
Šeit jābūt piesardzīgiem ar vispārīgiem skaitļiem. Pati direktīva nenosaka vienotu, visā ES fiksētu sankciju par katru pārkāpumu — dalībvalstīm ir pienākums paredzēt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas.
Plaši izplatītiem pārkāpumiem ar ES dimensiju, kad koordinēti rīkojas vairākas valstu iestādes, dalībvalstīm jāparedz maksimālais naudas sods vismaz 4% apmērā no pārdevēja gada apgrozījuma; ja šie dati nav pieejami, piemēro minimālo slieksni 2 miljonu eiro apmērā. Valstu noteikumi var paredzēt augstākus sliekšņus.
Tas nenozīmē, ka katrs mazais pārdevējs par vienu problemātisku vārdu automātiski maksās 4% no sava apgrozījuma. Taču tas nozīmē, ka šo tēmu nevajadzētu uztvert kā vienkāršu mārketinga jautājumu.
11. Kas notiks ar vecajiem krājumiem, kas jau ir noliktavā?
Jaunie noteikumi ir spēkā no 2026. gada 27. septembra. Vienlaikus 2026. gada jūnijā Eiropas patērētāju aizsardzības iestādes publicēja kopīgus principus par tā sauktajām „vecā krājuma” situācijām attiecībā uz produktiem vai iepakojumiem ar vides apgalvojumiem vai ilgtspējas marķējumiem, kas ražoti, pasūtīti, izplatīti vai jau atradās noliktavā pirms 2026. gada 27. septembra.
Iestādes uzsver samērīgu un koordinētu pieeju šādiem vecajiem krājumiem un sagaida, ka pārdevēji laikus veiks pasākumus, lai pielāgotu savu komercpraksi. Nevar vienkārši pieņemt: „šis produkts ražots pirms 27. septembra, tāpēc es varu šo apgalvojumu izmantot bez termiņa.” Šāds vispārīgs pieņēmums iet par tālu.
12. Uzmanību: EmpCo nav tas pats, kas Green Claims Directive
Pašlaik šajā jautājumā valda būtisks apjukums, jo divas ES iniciatīvas bieži tiek sajauktas.
EmpCo / ECGT — Direktīva (ES) 2024/825: pieņemta 2024. gada 28. februārī, ir spēkā esošas ES tiesības, piemērojama no 2026. gada 27. septembra un galvenokārt groza noteikumus par negodīgu komercpraksi un patērētāju informēšanas prasības.
Green Claims Directive: tas bija atsevišķs likumdošanas priekšlikums par vides apgalvojumiem, kas ieviestu daudz detalizētāku pierādīšanas un pārbaudes sistēmu katram skaidri izteiktam vides apgalvojumam. 2025. gada jūnijā Eiropas Komisija paziņoja par nodomu šo priekšlikumu atsaukt, un 2025. gada 23. jūnijā plānotās trialoga sarunas attiecīgi tika atceltas. Tomēr priekšlikums oficiāli netika atsaukts — tā statuss atcelšanas brīdī palika neskaidrs.
Pārdevējiem svarīgi ir šādi: jaunie noteikumi, kas piemērojami no 2026. gada 27. septembra, izriet no Direktīvas (ES) 2024/825 — EmpCo/ECGT. Tos nevajadzētu jaukt ar tā saukto „jauno Green Claims likumu”.
13. Galvenais kontrolsaraksts jūsu piedāvājumam
Pirms publicējat vai atjaunināt produkta piedāvājumu, uzdodiet sev šos jautājumus:
- Vai manā piedāvājumā ir vides apgalvojums?
- Vai apgalvojums ir formulēts konkrēti?
- Vai es to varu objektīvi pierādīt?
- Vai apgalvojums patiešām attiecas uz visu produktu — vai tikai uz tā daļu?
- Vai es izmantoju terminus „eko”, „zaļš”, „ilgtspējīgs” vai līdzīgus?
- Vai es varu pierādīt nepieciešamos atzītos vides raksturlielumus?
- Vai es izmantoju ilgtspējas marķējumu? Vai tas balstās uz atbilstošu sertifikācijas shēmu?
- Vai es izmantoju „klimatneitrāls” vai līdzīgu klimata apgalvojumu? Vai tas balstās uz CO2 kompensēšanu?
- Vai es sniedzu solījumus par nākotnes vides raksturlielumiem? Vai šie mērķi ir izmērāmi, publiski pieejami un pārbaudāmi?
- Vai es pārbaudīju arī produkta fotoattēlus un iepakojumu?
Tā vietā, lai šo kontrolsarakstu pārbaudītu manuāli punktu pa punktam, varat sava piedāvājuma tekstu uzreiz ielīmēt mūsu bezmaksas rīkā Green Claims pārbaude — tas automātiski atpazīst zināmus problemātiskus formulējumus.
Secinājums: nevis mazāk vides komunikācijas, bet labāka komunikācija
Šis jaunais ES noteikums nenozīmē, ka pārdevēji vairs nedrīkst runāt par ilgtspēju, pārstrādi vai vides tēmām. Mērķis ir aizstāt vispārīgus un potenciāli maldinošus apgalvojumus ar konkrētu, izsekojamu un pierādāmu informāciju.
Interneta pārdevējiem tas nozīmē: nedzēsiet vienkārši katru „zaļo” vārdu. Tā vietā izvērtējiet katru atsevišķo apgalvojumu — ko tieši es apgalvoju, uz ko tas attiecas un vai es to varu pierādīt?
Tie, kas tagad sistemātiski pārbauda savus piedāvājumus, produktu fotoattēlus, iepakojumu un reklāmas materiālus, ne tikai samazina juridisko risku. Viņi veido arī kaut ko, kas klientiem kļūst arvien svarīgāks: uzticamu produkta informāciju.
Avoti un papildu informācija
- Direktīva (ES) 2024/825, pilns teksts (EUR-Lex, angļu valodā)
- Eiropas Komisija — pētījums par vides apgalvojumiem nepārtikas produktiem (datu avots 76%/61%/44%)
- Eiropas Komisija — 356 interneta pārdevēju CPC pārbaude (lietotu preču nozare)
- Vācijas Federālā tieslietu ministrija — Trešais grozījumu likums UWG
- Eiropas Parlaments — (atsevišķās) Green Claims Directive statuss
Juridisks paziņojums
Šis raksts ir sniegts tikai vispārīgai informācijai un neaizstāj juridisku konsultāciju. Vides apgalvojuma konkrētais juridiskais novērtējums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp produkta, precīza formulējuma, konteksta, pieejamajiem pierādījumiem un piemērojamajiem valsts noteikumiem. Juridiski nozīmīgiem apgalvojumiem ieteicams individuāls kvalificēta speciālista novērtējums.